Šis motokrosa motocikls pārstāv 20. gadsimta 70.–80. gadu bezceļu motosporta tehniku. Tā konstrukcija veidota maksimālai veiktspējai uz zemes, smilšu un grants trasēm, atsakoties no visa liekā, kas nav nepieciešams sacensībām.
Motocikls aprīkots ar vieglu cauruļu rāmi, garas gaitas piekari, augstu klīrensu un agresīva protektora riepām, kas nodrošina saķeri sarežģītos apstākļos. Viencilindra divtaktu dzinējs izceļas ar augstu jaudas un svara attiecību, ļaujot strauji paātrināties un pārvarēt šķēršļus trasē.
Atšķirībā no ikdienas lietošanai paredzētiem motocikliem, motokrosa tehnikai nav lukturu, spidometra un citu komforta elementu, jo galvenais uzdevums ir nodrošināt maksimālu veiktspēju sporta vajadzībām. Šāda tipa motocikli bija plaši sastopami gan profesionālajās sacensībās, gan amatieru motosportā visā Austrumeiropā.
Šis eksponāts atspoguļo motokrosa attīstību laikā, kad vienkārša mehānika, neliels svars un braucēja prasmes bija galvenie faktori cīņā par uzvaru trasē.
